Iepazīsti blogu!

KĀPĒC MUMS PIRKT VIETĒJO RAŽOTĀJU PRECES UN PAKALPOJUMUS

Daudziem varbūt ir radies jautājums: „Kāpēc mums pirkt vietējo uzņēmumu ražotās preces un pakalpojumus?”
Lai vietējie ražotāji varētu darboties, vispirms ir vajadzīgs, lai cilvēki izvēlētos pirkt vietējās preces un izmantotu vietējos pakalpojumus. Tas ļaus vietējiem uzņēmumiem attīstīties un paplašināt savu darbību. Vēl jo svarīgāk ir atbalstīt jaunos uzņēmumus, lai tie varētu turpināt uzsākto darbību un nākotnē kļūt par lieliem uzņēmumiem.

„Kāds man no tā labums?”
Pirmkārt, uzņēmumi, kuriem veicas ar biznesu, nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu. Turklāt, ja uzņēmums paplašina savu darbību, tad tas pieņem darba vēl vairāk cilvēku. Arī mums būs labāk, ja mūsu kaimiņi, draugi, paziņas un radinieki būs ar stabiliem ienākumiem un iztikuši.
Otrkārt, uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli pašvaldībai. Tas savukārt nozīmē vairāk gaismas uz ielām naktīs, gludākas ielas un pašvaldības organizētus bezmaksas pasākumus, kā arī sociālos pabalstus, kas pašreizējās krīzes laikos nav mazsvarīgi.
Un treškārt, tā mēs kopīgi sildīsim ekonomiku.

"Hortenzija"

Ziedi, ziedu kompozīcijas, vainagi, dāvanas un suvenīri.

Gulbene, Rīgas iela - 41.

SIA "Voltampērs"

Uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem augstāku dzīves kvalitāti, darba ražīguma celšanu un resursu ekonomiju ar automātisko iekārtu palīdzību. Automātikas iekārtas tiek ražotas konkrētām klienta vajadzībām, jo katram patērētājam tās ir atšķirīgas. Automātisko vadības sistēmu projektēšanu veic pēc individuāla pasūtījuma.

"Lejas Kurmi", Raunas pagasts
Cēsu rajons, Latvija, LV4131
Mob.t. : +371 26406814

"Ātrā pica"

Pavisam nesen atvērta „Ātrā pica” picērija Valmierā, Rīgas iela 45
Telefons: 20009119

Salons "Frizē-Frizū"

Salons "Frizē- Frizū" darbu sācis 2008. gada maijā. Stacijas 17, Valmiera, LV-4201,
Telefons: 64230443

„Valmiermuižas alus”

Nesen Valmierā ir atvērts jauns uzņēmums, kurš ražo alu. Pašas uzņēmuma vietas Valmieruižas pirmsākumi ir meklējami jau tālajā 1624. gadā, kad arī tolaik tur esot brūvēts alus.
Teju 400 gadus Vidzeme ir lepojusies ar Valmiermuižu. Juku laiki gan grezno pili nav saudzējuši, tomēr tagad uzņēmīgi vidzemnieki ir ķērušies pie darba, lai atjaunotu muižas seno slavu. Gan atjaunojot Valmiermuižas alus leģendu, gan ceļot godā vecos tikumus.
Šajā uzņēmumā tiek arī rīkotas ekskursijas. Turpinot Valmiermuižas viesmīlības tradīcijas, jaunā brūža saimnieki aicina ciemos pa muižas apkārtni un Valmiermuižas alus darītavu. Ekskursijas laikā ir iespēja uzzināt, kā pa muižkungu modei smeķēt alu un kādus ēdienus vislabāk baudīt kopā ar to. “Valmiermuižas alus” darītavas apmeklējuma un alus degustācijas ilgums – 1,5 stundas.
Biļetes cena: pieaugušajiem Ls 3,50, pensionāriem un studentiem Ls 2,00. Ekskursijas notiek kā latviešu, tā angļu un krievu valodā. Viesošanās iespējama katru dienu, to iepriekš piesakot pa telefonu +371 20264269 vai e-pastu: ciemos@valmiermuiza.lv.
Vairāk informācijas var atrast alus darītavas "Valmiermuiža" mājaslapā

Biznesa inkubators arī Gulbenē

Ceturtdien Gulbenē tika atklāta Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora filiāle. Tās mērķis būs atbalstīt jaunos komersantus un ar uzņēmējdarbības idejām bagātus cilvēkus.

Atklāšanas pasākumā bija aicināti piedalīties visi uzņēmīgie un aktīvie, kas meklē un saskata iespēju jaunām uzņēmējdarbības attīstības formām, pašvaldību pārstāvji, masu mediji, Gulbenes novada aktīvākie uzņēmēji un citu biznesa inkubatoru pārstāvji. Atklāšanas pasākumā klātesošie iepazinās ar inkubatora piedāvātajiem pakalpojumiem, uzņēmuma inkubēšanas kārtību un nosacījumiem, tāpat ar inkubatorā uzņemtajiem uzņēmumiem un biroja telpām.

Inkubatora valdes priekšsēdētājs Pēteris Druķis laikrakstam „Dzirkstele” norāda, ka iepriekšējā sasaukuma pašvaldība Gulbenē atbalstīja šāda inkubatora esamību pilsētā, un pēc nepilna gada ir izdevies šeit atvērt filiāli. Inkubators jaunajiem uzņēmējiem piedāvās arī dažādas atlaides 55 līdz 85 procentu apmērā. „Piemēram, uzņēmējam par kādu pakalpojumu jāmaksā 100 lati. Piemērojot atlaidi 80 procentu apmērā, viņam ir jāmaksā nevis 100 lati, bet tikai 20 lati," skaidro atbildīgā par biznesa inkubatoru Gulbenē Elīna Leimane – Dukse.

Biznesa inkubatora projektu vadītāja Ilze Krieviņa stāsta, ka Gulbenes inkubatorā jau ir 4 uzņēmumi. Tomēr tuvāko piecu gadu laikā plānots inkubēt 29 uzņēmumus, kuri inkubatorā varēs atrasties ne ilgāk par četriem gadiem.

Biznesa inkubators sniedz atbalstu interesantām un inovatīvām idejām gandrīz ikvienā nozarē. Īpaši atbalstāmas būs tādas idejas, kas uzņēmējdarbībā paredz izmantot Vidzemes augstskolas veiktos pētniecības rezultātus, ieviest modernas tehnoloģijas un eksportēt savus pakalpojumus vai produktus, kas piedāvā videi draudzīgus ražošanas risinājumus vai piedāvā inovatīvus risinājumus tūrismā.

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators (VBII) sekmīgi darbojas kopš 2007.gada. Tas veicina komercdarbības attīstību, atbalstot jaunus uzņēmējus un nodrošinot tos inkubācijas periodā ar telpām, infrastruktūru, kontaktiem, specializētām konsultācijām un pakalpojumiem uzņēmējdarbības pamatjautājumos. Pateicoties papildus finansējumam tam bija iespēja atvērt filiāli arī Gulbenē.

Arī Valmieras cietumā būs veikals

Drīzumā arī ieslodzītie varēs iegādāties sev nepieciešamās preces, jo SIA „Mego” plāno atklāt tirdzniecības vietas desmit Latvijas cietumos. Starp tiem būs arī Valmieras cietums.

„Patlaban jau ir atvērti divi veikali, bet šomēnes plānojam atvērt vēl divus,” laikrakstam „Dienas bizness” pavēstīja „Mego” pārstāvis Raivis Polis. Viņš arī norādīja to, ka šī brīža ekonomiskajā situācijā iz jāizmanto jebkura iespēja, lai gūtu ienākumus.

Veikali cietumos tiks veidoti kā vienots tirdzniecības tīkls ar centralizētu norēķinu sistēmu. Tas nozīmē, ka visos cietumos ieslodzītajiem būtu iespēja iegādāties atļautās preces par vienādām cenām. Pircējiem tiks piedāvātas arī atlaides. Lai novērstu dažādas nelikumības, tiks ieviestas elektroniskas identifikācijas kartes, ar kurām ieslodzītajiem būs jāreģistrē savi pirkumi.

Kā laikrakstam pavēstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makārova, ar līdzšinējiem sadarbības partneriem līgumi tiks lauzti. Savukārt „Mego” cietumos ienāks pakāpeniski – līdz nākamā gada pavasarim. Ieslodzījuma vietu pārvalde gan nevēlas atklāt, kuros cietumos veikali jau darbojas, kamēr netiks pabeigta visa tirdzniecības tīkla izveide.

SIA „Mego” veikali atradīsies ne vien Valmieras cietumā, bet arī Centrālcietumā, Brasas cietumā, Daugavpils cietumā, Grīvas cietumā, Iļģuciema cietumā, Jelgavas cietumā, Jēkabpils cietumā, Olaines cietumā un Šķirotavas cietumā.

Jāpiebilst, ka ieslodzītie līdz šim labprāt izvēlas iegādāties pārtiku veikalā. Piemēram, šī gada jūnijā Jelgavas cietumā vairāki ieslodzītie pat atteikušies no valsts izsniegtā ēdiena, bet pārtikuši no veikalā iegādātajiem produktiem.

Jaunajiem uzņēmējiem palīdz biznesa inkubatori

Biznesa inkubators - tā ir struktūra, kas atbalsta un veicina jebkuras uzņēmējdarbības formas darbību jebkurā tautsaimniecības nozarē, īpaši veicinot jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību, sekmējot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Tā darbības pamatfunkcija ir veicināt jaunu uzņēmumu izveidošanos, nodrošinot tos "inkubācijas periodā", parasti 3-5 gadi, ar telpām, infrastruktūras pakalpojumiem un konsultācijām uzņēmējdarbības pamatjautājumos.
Lai labāk iepazītos ar biznesa inkubatora darbību, piedāvājam noskatīties videomateriālu par Madonas biznesa inkubatoru.

Plāno atvieglot mazās uzņēmējdarbības uzsākšanu

Jau 2010.gada pirmajā pusē iecerēts ieviest atvieglojumus mazo un vidējo uzņēmēju biznesa uzsākšanai. Tie izpaudīsies kā patentu sistēmas ieviešana, kuras rezultātā vairākas profesiju grupas varēs daudz vienkāršāk nokārtot formalitātes un uzsākt biznesu, ziņo biznesa portāls db.lv

Par patentu būs paredzēts viens maksājums valsts budžetā, kurā būs ietverts iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādējādi mazinot birokrātiju un atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanu. Par to varēs norēķināties reizi gadā, kā arī pa ceturkšņiem.

Ar šādu iniciatīvu nācis klajā ekonomikas ministrs A.Kampars, uzsverot, ka mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijas galvenais mērķis ir mazināt bezdarbu un stimulēt ekonomisko attīstību, radot īpašus priekšnoteikumus tieši mikrouzņēmumu veidošanai. Viņš arī paudis cerību, ka šobrīd bez darba palikušie iedzīvotāji izmantos šo laiku kā savu iespēju, balstoties uz savām prasmēm un idejām, lai uzsāktu savu biznesu.

Ekonomikas Ministrija informējusi, ka jaunās priekšrocības attieksies uz sekojošām profesiju grupām: ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība; apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu labošana, slēdzeņu labošana un citi sadzīves pakalpojumi; amatniecības izstrādājumi no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens, floristi; fotogrāfs; skaistumkopšanas speciālists (frizieris, bārddzinis, manikīrs, vizāžists, stilists); privātie mājsaimniecības pakalpojumi, tīrīšana un apkope, kulinārijas izstrādājumu gatavošana; mājas aprūpes pakalpojumi - bērnu, vecu cilvēku, slimnieku vai invalīdu aprūpe, palīdzība mājas darbos, bērnu auklēšana.

Jau iepriekš rakstīts par kādu citu uzņēmējdarbības atvieglošanas instrumentu – SIA dibināšanas starta kapitāla samazināšanu. Pagaidām viss liecina par to, ka drīzumā arī tas varētu tiks ieviests un, dibinot SIA, minimālais starta kapitāls varēs būt 100Ls bijušo Ls2000 vietā.

Vai piena ražošanas nozare atkal kļūst perspektīva?

Pēdējos mēnešos piena cenas ir strauji augušas – vidēji piena litrs no zemnieka maksā 15 – 18 santīmus. Tajā pašā laikā, piena kombinātu pieprasītais piena daudzums ir lielāks, nekā piegādātāji nodrošina.

Kā pastāstīja Rīgas piena kombināta iepirkšanas daļā, šobrīd piens maksā vidēji 16 santīmus litrā. Salīdzinājumam, pirms 2 gadiem piens maksājis ap 26 santīmiem litrā. Bet pagājušogad un vēl šī gada sākumā piena cenas bija vidēji 6 santīmi litrā, brīžiem parādījās pat ziņas par 2 santīmiem, izsaucot izmisumu un izraisot bankrotu daudzu piena ražotāju vidū. Daudziem no tiem kā glābiņš nāca Lietuvas ražotāji, kuri ieinteresējās piena pirkšanā no Latvijas dēļ tā, ka vairāki jauni piena kombināti tika atvērti Polijā, tā vēl maijā ziņoja Latvijas avīze.

Tas, ka lielākajiem piena pārstrādātājiem trūkst piens, skaidrojams ar mūsu valsts piena eksportu uz ārvalstīm. Liela daļa zemnieku pievērsušies piena eksportam uz Lietuvu un Igauniju, jo iepriekš iepirkuma cenas kaimiņvalstīs bija krietni lielākas, portālam db.lv atzinis piena pārstrādes uzņēmuma Daugava īpašnieks Aigars Vaivars.

Trīs lielākie piena pārstrādātāji – Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Preiļu piena kombināts – radušos situāciju sauc par krīzi piena iepirkumu tirgū. Tā veidojas tāpēc, ka piens kā izejviela tiek eksportēts uz citām valstīm, pasliktinot situāciju vietējā tirgū, raksta biznesa portāls db.lv

"Tallink" redz lielu potenciālu Latvijas tūrisma nozarē

Prāmju operators "Tallink" Rīgu un Latviju kopumā vērtē kā ļoti perspektīvu tūrisma galamērķi.

Ne velti "Tallink" nākamā gada aprīlī plāno atvērt pirmo "Tallink Hotels" viesnīcu Latvijā - "Tallink Hotel Riga". Saistībā ar to kompānija ir paredzējusi vēl vairāk palielināt Latvijas mārketinga un PR aktivitātes Zviedrijas tirgū.

Laigan jāpiebilst ir tas, ka agrāk arī Latvijai bija sava prāmja līnija, kas tika likvidēta. Tad pie lietas ķērās Igauņi un nu viss nāk atpakaļ. Ja Latvieši būs gudri un attapīgi, tad šī iespēja var pavērt mums jaunus ceļus.

Tallink Silja AB" jau vairāk nekā trīs gadus piedāvā regulāru prāmja satiksmi starp Rīgu, un Stokholmu un pasažieru skaits ik gadu pieaug, kas liecina par to, ka zviedru tūristiem ir liela interese par Latviju. Piemēram, atšķirībā no citiem galamērķiem pasažieru skaits "Tallink" maršrutā Rīga-Stokholma šī gada septembrī pieaudzis pat par 20%.

Visos "Tallink Silja" katalogos, bukletos un citos reklāmas materiālos Zviedrijā, kas tiek drukāti, sākot no vairākiem simtiem tūkstošu līdz pat miljonam eksemplāru, Latvijai tiek veltīta liela uzmanība, sniedzot informāciju par tūrisma apskates objektiem, kultūru, SPA piedāvājumiem, nakšņošanas iespējām u.tml.

Arī šeit paveras plašas iespējas. Arī jaunajiem uzņēmējiem tūrisma jomā, apkalpojošajās sfērās, pat tiem, kuru bizness ir vietējie tirdziņi. It visiem šī ir lieliska iespēja, nopelnīt un varbūt pat paplašināties. Galvenais ir nenolais vēl zemāk esošo līmeni un paaugstināt to. Laigan kultūras joma Latvijā piedzīvo zināmu lejupslīdi, varbūt šis būs kā grūdiens atkal attīstīties un meklēt iespējas. Ir jārāda labs piemērs, lai par Latviju izrādītu interesi un novērtētu.

Latviju kā tūrisma galamērķi reklamē arī Zviedrijas televīzijās, radio un "Tallink" mājaslapā. Ne mazāk svarīga ir aktīva PR darbība, kas vērsta uz Zviedrijas mediju pārstāvjiem un žurnālistiem par Rīgu un Latviju.

Kā ziņots, viesnīcu ķēdes "Tallink Hotels" pirmās viesnīcas Latvijā "Tallink Hotel Riga" izveidē plānots ieguldīt aptuveni 30 miljonus eiro (21,06 miljonus latu). Summa ir ievērojama, bet skatoties plānotos darbus, atliek vien cerēt, ka viss izdosies.

Līdz ar to Latvijai paveras plašas iespējas attīstīties, gūt peļņu un varbūt pat piedāvāt kādu iespēju papildus nopelnīt no vietējiem uzņēmējiem. Latvijai tā ir iespēja paplašināt sakarus un popularizēties, parādīt sevi no labās puses, lai mainītu priekšstatus.

Rīgā būs jauns tirdziņš

Vietējiem uzņēmējiem tagad būs par vienu tirdzniecības vietu vairāk. Tuvākajā laikā Rīgā tiks uzsākta „Mildas tirdziņa” celtniecība. Tas atradīsies pašā pilsētas centrā – Elizabetes, E.Birznieka Upīša un Satekles ielu krustojumā.

Tirdziņa galvenais mērķis būs nodrošināt Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus ar svaigu un augstvērtīgu pārtikas produktu klāstu. To atzīmē arī SIA „Jumāras īpašums” valdes priekšsēdētājs Andris Brikšķis: „Vēlamies kvalitātes ziņā rādīt priekšzīmi visiem citiem Rīgas tirgiem, tāpēc tirdzniecības telpu nomnieki tiks rūpīgi izmeklēti. Turklāt šis ir īstais laiks šāda projekta uzsākšanai, jo Latvijā un īpaši Rīgā strauji aug interese pēc Latvijā ražotām un Latvijas zemnieku audzētām pārtikas precēm.” Uzņēmuma speciāliste Jana Kralliša piebilst, ka tirdziņā tiks sniegti visi priekšnoteikumi Latvijas pārtikas ražotāju tiešai pārstāvniecībai un vietējo pārtikas preču daudzveidībai.

Ņemot vērā izdevīgo atrašanās vietu, plānots, ka dienā to apmeklēs vismaz desmit tūkstoši cilvēku. Tirdziņa telpas tiks dalītas atsevišķās 15 kvadrātmetru lielās bodītēs. Ja uzņēmējam būs vēlēšanās izmantot lielāko tirdzniecības platību, tiks piedāvāta iespēja izveidot plašākas telpas. Kopumā tirdziņa teritorijā savus produktus varēs piedāvāt 40 uzņēmēji. Jāatzīmē, ka lielākā daļa tirdzniecības telpu jau ir iznomātas vai rezervētas.

Tirdziņa būvniecība tiks uzsākta jau tuvākā mēneša laikā, lai pēc iespējas ātrāk tas varētu priecēt apmeklētājus ar augstvērtīgu Latvijā ražotu produktu klāstu. Projekta kopējās izmaksas ir 3,5 miljoni eiro. Vairāk par šo projektu var uzzināt speciāli tam izveidotajā mājaslapā.

Uzņēmējdarbības juridiskās formas

LTV1 raidījumā Atklātā ceturtdiena 29.oktobrī žurnālisti un viesi runāja par ekonomiku un valsts iespējām šajā laikā. Cita starpā viņi diskutēja arī par mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta un attīstības jautājumu, kā arī to juridiskajām formām.

Galvenās atziņas bija tādas, ka valsts nepietiekami atbalsta šo uzņēmējdarbības daļu, un lielākais kavēklis uzsākt savu biznesu cilvēkiem parasti ir sākuma kapitāla trūkums. Ja arī vēlme un idejas ir, tomēr vairumā gadījumu ar to vien nepietiek.

Kā iespējamie risinājumi būtu valsts noteikumu atvieglošana un kredītu garantiju mehānisma ieviešana, taču pie tā visa rūpīgi jāstrādā. Tomēr tiem, kas jau tagad grib uzsākt uzņēmējdarbību, der apdomāt, kādu juridisko uzņēmējdarbības formu veidot. Dažkārt pietiek ar to vien, kā deklarēties par pašnodarbinātu personu – tas būtiski atvieglo darbību un palīdz ietaupīt laiku un naudu. Šāds mehānisms darbotos, piemēram, bērnu pieskatīšanas, portretu fotogrāfa, vairāku vieglās rūpniecības produktu ražošanā, un citās jomās. Ir iespēja arī saņemt sociālās garantijas, iemaksas veicot pašrocīgi.

Jau nedaudz sarežģītāka un nopietnāka uzņēmējdarbības forma ir individuālais komersants (IK). Būtībā šī forma ne ar ko lielu neatšķiras no iepriekš minētās, un pēc definīcijas individuālais komersants ir fiziska persona, kura kā komersants ir ierakstīta Komercreģistrā. Galvenās atšķirības ir tās, ka 1) ir jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju un par publikāciju Latvijas Vēstnesī, 2) IK līgumus slēdz firmas vārdā kā juridiska persona, tai ir nepieciešams nosaukums (Firma), 3) līgumus slēdz firmas vārdā kā juridiska persona, 4) ir iespējams saņemt kredītu pret komercķīlu. Tāpat arī reģistrācija Komercreģistrā piešķir zināmu statusu partneru acīs, jo par komersantu ir publiski pieejama informācija. Sīkāks IK darbības izklāsts un citas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītas lietas aprakstītas Lauku Ceļotāja mājaslapā.

Bez pašnodarbinātas personas un IK Latvijas Komerclikums paredz arī šādus komersantu veidus: pilnsabiedrība (paredz vairāku cilvēku sadarbību uzņēmējdarbībā, neierobežojot to atbildību), komandītsabiedrība (paredz vairāku cilvēku apvienošanos, izdalot tos komplementāros un komandītos – pirmie atbild ar visu savu mantu, otrā atbildība uz līguma pamata ir ierobežota) un kapitālsabiedrība (iedalās sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībā (AS)). SIA un AS būtiskākā atšķirība no citām formām ir mantiskās atbildības veida izmaiņas. Ja iepriekš minētajās uzņēmējdarbības formās uzņēmējs bija atbildīgs ar visu savu mantu, tad šeit uzņēmēji riskē tikai ar uzņēmumā ieguldītajiem līdzekļiem. To minimālie pamatkapitāli attiecīgi SIA ir 2000Ls un AS – 25000Ls.

Jaunākā informācija gan liecina, ka uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai SIA pamatkapitāls no 2000Ls tiks samazināts uz 100Ls. Likumprojekta mērķis ir atvieglot un veicināt jaunu mikro un mazo uzņēmumu veidošanos, un valdība šos grozījumus jau ir konceptuāli atbalstījusi. Tiesa, pamatkapitāla samazināšana tiek vērtēta neviennozīmīgi un pastāv bažas, ka tas ir riskants solis no valsts puses, jo mazina uzņēmēju atbildību.

Skrīveros ģimenes uzņēmumā ražo saldējumu

Lai gan valsts nav īpaši pretimnākoša mazajiem uzņēmumiem, ir arī pāris pozitīvi piemēri. Viens no tiem atrodas Skrīveros. Tur mājvietu radis ģimenes uzņēmums "Rozīne", kas nodarbojas ar saldējuma ražošanu un pārdošanu. Viegli gan neiet, jo konkurēt ar lielajiem produktu ražotājiem ir neiespējami. Tomēr šis ir pierādījums, ka ar neatlaidību un gribasspēku var izveidot savu uzņēmumu. Turklāt šis saldējums izpelnījies arī atzinību no Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa.

Iespēja saņemt profesionālus padomus uzņēmējdarbības uzlabošanai

Kad uzņēmums nonāk grūtībās un neizdodas attīstīties tik labi, kā iecerēts, pirmā reakcija mēdz būt vēlme pamest iesākto un padoties grūtībām. Tomēr vērā ņemama ir iespēja piesaistīt „audzinātāju” jeb mentoru, kas dod profesionālus padomus attīstībai.

Jau vairākus gadus Latvijā darbojas mentoringa programmas, kuru ietvaros uzņēmējiem iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas no pieredzējušiem biznesa speciālistiem dažādās jomās. Šādu iespēju nodrošina biedrība „Līderi” un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) izveidotais mentoru klubs, kas veidots, skolai sadarbojoties ar tās absolventiem.

Mentoru funkcijas, atšķirībā no maksas konsultantu uzdevumiem, ir ilgstošā laika posmā dot padomus par konkrētām, ar biznesu saistītām lietām. Formāli šī mentora – uzņēmēja sadarbība ilgst 6 mēnešus, un katrā mēnesī mentoram jāvelta aptuveni 5 stundas, atklāj REA Mentoru kluba valdes priekšsēdētājs Juris Grišins.

Kā vēsta mentoru kluba mājaslapa, palīdzība sniegta jau vairāk nekā 20 uzņēmumiem un klubā pašlaik darbojas 42 mentori, to starpā nu jau plašāku slavu izpelnījušais TELE2 mārketinga daļas vadītājs Jānis Spoģis, „Valmiermuižas alus” līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, ziņu aģentūras LETA valdes locekle Una Klapkalne, LMT finanšu vadības dienesta direktors Mārtiņš Gode, Swedbank starptautisko klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Lauris Mencis un citi ar uzņēmējdarbību saistīti cilvēki.

Pieteikties mentoru konsultāciju saņemšanai var jebkurš jauns uzņēmums, kas atbilst mazā vai vidējā uzņēmuma profilam un ir uzkrājis vismaz 6 mēnešu biznesa darbības pieredzi. Tam nav nekādu pieteikšanās termiņu un pieteikuma formu var atrast mentoru kluba mājaslapā.